Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība (LKDAF) - Jaunumi

1. maijā aicinām pievienoties arodbiedrību Darba svētku svinībām Uzvaras parkā!

Sat, 25 Apr 2026 03:54:00 +0000

Priecīgas Lieldienas!

Sat, 04 Apr 2026 10:00:00 +0000

Parakstīšanās par virzīto virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanas apturēšanu!

Mon, 09 Mar 2026 07:07:00 +0000

Sakarā ar to, ka 04.03.2026. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātu vairākums veicot vairākus balsojumus un pārbalsojumus, nobalsoja, ka:

· piemaksas par virsstundu darbu minimālais apmērs tiek samazināts no 100% uz 50%,

· piemaksas par virsstundu darbu, kas tiek veikts svētku dienā minimālais apmērs būs tikai 75% apmērā (līdz šim darbiniekam tika maksāta piemaksa 100% apmērā par virsstundu darbu un arī piemaksa par darbu svētku dienā 100%),

· par darbu svētku dienā piemaksa vairs nepienākas (līdz šim tā tika maksāta 100% apmērā).

Arodbiedrības šim kategoriski nepiekrita, tāpēc 07.03.2026., uzsāka parakstu vākšanu, lai nepieļautu piemaksas par virsstundu darbu un darbu svētku dienā samazināšanu.

Tāpēc aicinām visus parakstīties https://manabalss.lv/i/4010 un dalīties ar šo informāciju, lai nepieļautu šādus darba ņēmējiem nelabvēlīgus grozījumus Darba likumā!

Katra balss ir svarīga!

Priecīgus Ziemassvētkus un Laimīgu Jauno gadu!

Sun, 21 Dec 2025 15:12:00 +0000

Domnīca “Vienlīdzība darbavietā: kā mazināt vecuma un dzimuma aizspriedumus?”

Fri, 12 Dec 2025 18:00:00 +0000

12.12.2025. LKDAF priekšsēdētājs Edvīns Krieviņš piedalījās LBAS rīkotajā domnīcā “Vienlīdzība darbavietā: kā mazināt vecuma un dzimuma aizspriedumus?”, kurā piedalījās arī Kultūras ministre Agnese Lāce, Labklājības ministrijas Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta vecākā eksperte Zane pūpola LBAS eksperte Nataļja Preisa un citi LBAS dalīborganizāciju pārstāvji.

Diskusijās tika risināti šī brīža aktuālie jautājumi - par vienlīdzīgu darba samaksu gan vīriešiem un sievietēm, par iespēju pārkvalificēties attiecīgajā vecumā. Par to, ar kādiem aizspriedumiem nākas saskaramies ikdienā vecuma un dzimuma griezumā, un citi svarīgi jautājumi.

Padomes sēde

Wed, 10 Dec 2025 18:00:00 +0000

2025. gada 10. decembrī notika kārtējā Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības (LKDAF) Padomes sēde, kurā biroja darbinieki informēja par savu darbību laika periodā no 5. jūnija līdz 10. decembrim. Tikšanās laikā arodbiedrības pilnvarotās amatpersonas iepazinās ar LKDAF biroja un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) darbības galvenajiem virzieniem, finanšu jautājumiem, valsts budžeta pieņemšanas gaitu, tai skaitā tā pavadošo grozījuma likumprojekta ”Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā” aktuālo redakciju, kuru pieņēma Saeima, kā arī citus aktuālos jautājumus darba tiesību jomā.

Darba tiesību forums 2025

Fri, 21 Nov 2025 16:27:00 +0000

Par baleta mākslas neredzamo pusi un izdienas pensijām (Jana Milbreta-Šmite, LNOB Baleta neatkarīgā arodbiedrība).

Mon, 11 Aug 2025 15:09:00 +0000

Vērojot aktuālās publiskās diskusijas par izdienas pensijām, kļūst skaidrs, ka daudziem rodas jautājums: kādēļ baletdejotājiem tās pienākas, bet citiem ne?

Tas ir pilnīgi saprotams — reti kurš zina ko vairāk par baleta profesiju, kā vien to, ko redzējis, sēdēdams Latvijas Nacionālās operas un baleta skatītāju zālē. Mēs redzam mākslu: skaistus ķermeņus, kustību vieglumu un gūstam estētisku baudījumu.

Taču — vai spējam nojaust, kāda ir šī skaistuma un viegluma cena? Protams, ne tā, kuru samaksājām par biļetēm, bet gan tā, kuru samaksājuši paši baleta mākslinieki, lai savu darbu pārvērstu estētiskā pieredzē.

Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) ir vienīgā iestāde Latvijā, kurā iespējams vērot profesionālas baleta izrādes. Tā ir mūsu nacionālā baleta vienīgā darbavieta — atšķirībā no Lietuvas, Igaunijas un citām Eiropas valstīm, kur baleta trupas darbojas vairākās pilsētās. Ir arī valstis, kurās balets vispār nav pārstāvēts.

Neapšaubāmi, LNOB ēkas uzturēšana un tās darbinieku atalgojums valstij izmaksā dārgi. Taču mēs varam lepoties, ka mums ir šāda kultūras meka — vieta, kur māksla satiekas ar tradīciju, profesionalitāti un nacionālo identitāti.

Protams, ir cilvēki, kuri kultūru nepatērē, un šis raksts nav veltīts viņiem. Taču tie, kuri apmeklē kultūras pasākumus, zina, ka tie sniedz garīgu un intelektuālu izaugsmi, paplašina redzesloku un veicina empātiju.

Tātad — kas atšķir baletdejotāju no citu profesiju pārstāvjiem?

Pirmkārt, lai apgūtu baletdejotāja profesiju, nepieciešami vismaz astoņi gadi mācību specializētā skolā, kurā audzēkņus uzņem jau ar priekšzināšanām — tātad vēl divi līdz trīs gadi sagatavošanās, līdzīgi kā medicīnas jomā.

Otrkārt, jau no desmit gadu vecuma baletdejotājam ir tikai viena brīvdiena nedēļā. Ģimenes izbraukumi, pasākumi, svētki, mielasti — aizmirstiet! Profesionālam baletdejotājam gada laikā ir aptuveni 100 brīvdienu, salīdzinot ar 150 brīvdienām citās profesijās. Turklāt 10–30 no šīm dienām tiek pavadītas treniņos bez atsevišķas samaksas. Vai citās profesijās cilvēki ir gatavi strādāt virsstundas un brīvdienās bez piemaksām, kompensācijām vai prēmijām?

Ja šādā režīmā tiek pavadīti aptuveni 20 karjeras gadi (neskaitot skolas laiku), kāds varētu būt ķermeņa nolietojums ap 40 gadu vecumu?

Treškārt, fiziskās un emocionālās slodzes ziņā baletdejotājs ir pielīdzināms elites klases sportistiem. Taču — kādu atalgojumu saņem šie sportisti? Turklāt baletdejotāju medicīniskā aprūpe ne tuvu nelīdzinās sportistu aprūpes sistēmai. Baletdejotājiem aiz kulisēm nesēž rezervisti, kas traumas gadījumā varētu viņus aizvietot izrādes laikā. Ledus uz kājām, atsāpinoša injekcija — un smaids sejā līdz priekškara aizvēršanai.

Ir vēl daudz citu argumentu, ko varētu minēt, taču šī platforma nav zinātniskās pētniecības konference. Šeit iespējams gūt tikai nelielu, virspusēju priekšstatu. Un, cerams, ka minētie fakti ir pietiekami, lai sabiedrība saprastu: baleta mākslinieki ziedo savu dzīvi un veselību mākslai, nesaņemot pretī ne tuvu to, ko būtu pelnījuši par nesavtīgu darbu.

Pašaizliedzīgs darbs ir nenovērtējams. Veselība — labākajā gadījumā atjaunojama par lielu naudu. Vai baletdejotāja izdienas pensija patiešām ir liela nauda un slogs valsts budžetam?

Paldies lasītājiem par veltīto laiku un, cerams, sapratni.

Jana Milbreta-Šmite

LNOB Baleta neatkarīgās arodbiedrības priekšsēdētāja

Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību pārstāvji tiekas ar Kultūras ministri Agnesi Lāci lai pārrunātu izdienas pensiju jautājumu.

Thu, 07 Aug 2025 09:16:00 +0000

Šodien, 7. augustā LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns, Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs (LKDAF) Edvīns Krieviņš, Latvijas Leļļu teātra arodbiedrības priekšsēdētāja Santa Didžus, LNOB Baleta neatkarīgās arodbiedrības priekšsēdētāja Jana Milbreta-Šmite un LNOB Administratīvā un mākslinieku vadošā personāla arodbiedrības pārstāvji tikās ar Kultūras ministri Agnesi Lāci pārrunājot izdienas pensiju sistēmas reformas jautājumu.

Arodbiedrību pārstāvji un tikšanās dalībnieki pauda neizpratni un kritiku par Valsts kancelejas izstrādātajiem priekšlikumiem izdienas pensiju reformai, kam arodbiedrības kategoriski nevar piekrist. Tāpat Kultūras ministrei tika dabā parādīts kādas profesionālās iemaņas ir nepieciešamas veicot ikdienas darbu leļļu teātra aktieriem un ar kādiem iespējamiem arodslimību riskiem šie aktieri ikdienā sastopas.

Tāpat tika izklāstīts kādi profesionālie riski ir baletdejotājiem, kuri jau no 5-6 gadu vecuma jau sāk trenēt savu augumu lai radītu prieku skatītājiem, pakļaujot sevi veselības problēmu riskiem, kas profesionālu darba gadu laikā rezultējas ar profesionālo darbspēju zudumu. Tāpat tika pārrunāts par profesionālo mūziķu – orķestra mākslinieku un teātra aktieru arodslimību problēmām. Skatītājs ir priecīgs, kad atnāk uz koncertu vai izrādi, bet lai mākslinieki dotu šo prieku skatītājiem ir nepieciešams rūpīgs un ilgstošs treniņu un mēģinājumu laiks intensīvā darbā.
Protams, ka neviens nekāpj uz skatuves ar domu, lai pēc 30 gadiem saņemtu izdienas pensiju. Kultūras nozarē strādājoši pat pēc izdienas pensijas saņemšanas ir spiesti strādāt, jo izdienas pensija kultūras nozarē ir vismazākā. Kultūras nozares profesionāļi dodas izdienas pensijā vien tad, kad tas tiešām nepieciešams, un par to liecina nozaru arodbiedrību sniegtie piemēri un informācija. Ne visi mākslinieki līdz izdienas pensijai tiek. Daļa pamet darbu vēl nesasnieguši izdienas pensijas vecumu vai stāžu atalgojuma, veselības un jā - arī psiholoģisku problēmu dēļ.

Pilnībā jāpiekrīt KM viedoklim par to, ka jebkādi krasi mēģinājumi veikt izmaiņas izdienas pensiju piešķiršanas kārtībā Latvijas kultūras organizācijās var rezultēties ar lielu skaitu kvalificētu darbinieku zaudēšanu, kas, savukārt, ietekmētu gan kultūras pieejamību valstī, gan Latvijas pārstāvniecību starptautiskā līmenī, gan valsts budžeta ieņēmumus.

Ņemot vērā, ka Kultūras ministre Agnese Lāce pauda pārliecību, ka nevar atbalstīt Valsts kancelejas sagatavoto izdienas pensiju reformas priekšlikumu kultūras jomā tās pašreizējā tvērumā, jo tā neņem vērā kultūras nozarē strādājošo darba specifiku un profesionālo spēju zudumu, šīs tikšanās dalībnieki pauda gatavību atbalstīt Kultūras ministri sarunās ar lēmumu pieņēmējiem par izdienas pensiju jautājumiem un nepieciešamības gadījumā tika izteikts priekšlikums piedalīties attiecīgajās sanāksmēs vai darba grupās, lai izskaidrotu šos profesionālos riskus un darbspēju zuduma kultūras jomā.

Ir jāsaprot, ka bez vēstures un kultūras mantojuma tautai nav nākotnes! Nevaram skatīties tikai exel tabulās, jo lēmumi ietekmē dzīvu cilvēkus un to likteņu!

Vairāk attēlu galerijā

Foto: Oskars Artūrs Upenieks / Kultūras ministrija

Priecīgus Līgo svētkus un Jāņus!

Fri, 20 Jun 2025 11:26:00 +0000