Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība (LKDAF) - Jaunumi

Kultūras nozare aicina sabiedrību uz solidaritāti akcijā “KULTŪRA (IZ) DZĪVO”

Thu, 22 Oct 2026 11:25:00 +0000

Šodien, 2026. gada 22. oktobrī, Rīgas Kongresu namā notika preses konference, kurā kultūras nozares pārstāvji: kultūras ministrs Nauris Puntulis, Valmieras teātra direktore Evita Ašeradena, Latvijas Profesionālo mūzikas kolektīvu asociācijas valdes locekļi Indra Lūkina un Sandis Voldiņš, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore Dagnija Baltiņa un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Iveta Derkusova informēja medijus par akciju ciklu “KULTŪRA (IZ) DZĪVO”, kas norisināsies šā gada novembrī. Akciju mērķis ir pievērst sabiedrības un lēmumu pieņēmēju uzmanību finansējuma un atalgojuma krīzei kultūras nozarē.

Viens no akcijas centrālajiem notikumiem, vairāku dienu akcijas ietvaros, būs koncerts “KULTŪRA (IZ) DZĪVO”, kas notiks šā gada 10. novembrī plkst. 19.00 Rīgas Kongresu namā. Koncertu organizē Latvijas profesionālie mūzikas kolektīvi, un tas būs pieejams bez maksas, vienlaikus sniedzot apmeklētājiem iespēju ziedot akcijas mērķu atbalstam.

Koncertā piedalīsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Sinfonietta Rīga, Liepājas Simfoniskais orķestris, Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, pūtēju orķestris “Rīga”, Latvijas Radio bigbends un Kremerata Baltica. Savukārt Latvijas Radio koris, kas tobrīd atradīsies ārvalstu koncertturnejā, koncertā piedalīsies ar īpaši sagatavotu videoierakstu.

Latvijas kultūras nozare rada būtisku sabiedrisko vērtību, tomēr atalgojuma ziņā tā ievērojami atpaliek gan no lielākās daļas citu tautsaimniecības nozaru Latvijā, gan no kaimiņvalstīm. Galvenā problēma nav tikai zemais atalgojuma līmenis, bet arī nesamērība starp darbinieku kvalifikāciju, atbildības apjomu un saņemto darba samaksu.

Tādēļ Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība arvien aktīvāk pieprasa nodrošināt stabilu un paredzamu finansējumu kultūras iestādēm, lai kultūra arī turpmāk būtu pieejama plašai sabiedrībai, nevis kļūtu par privilēģiju tikai tiem, kuri to var atļauties. Tāpat arodbiedrība uzstāj uz skaidru un ilgtermiņa kultūras nozares darbinieku atalgojuma pieauguma grafiku, kas nodrošinātu pakāpenisku darba samaksas pieaugumu līdz Latvijas vidējās mēneša darba samaksas līmenim. Arī kultūras nozarē strādājošajiem ir tiesības uz pienācīgu novērtējumu, tostarp konkurētspējīgu un adekvātu atalgojumu.

Latviešu nācija ir saglabājusies nevis militārā spēka, bet gan kultūras spēka dēļ. Dziesmu svētki, literatūra, teātris, folklora un latviešu valoda dažādos vēstures posmos ir palīdzējuši saglabāt nacionālo identitāti un stiprināt piederības sajūtu. Bez kultūras Latvija būtu tikai administratīva teritorija, nevis kopiena ar kopīgām vērtībām, tradīcijām un atmiņu. Kultūra ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Latvijas valsts pastāv un attīstās.

Muzeju speciālisti, restauratori, diriģenti, bibliotekāri, mūziķi un citi kultūras profesionāļi ir augsti kvalificēti speciālisti, kuru sagatavošana prasa daudzus gadus ilgu izglītību un pieredzes uzkrāšanu. Kultūras organizācijas jau ilgstoši brīdina, ka zemā atalgojuma dēļ pieredzējuši speciālisti pamet nozari, savukārt viņu aizvietošana kļūst arvien sarežģītāka.

Kultūra nav greznība. Tā ir Latvijas identitātes, izglītības, demokrātijas un sabiedrības saliedētības pamats. Mēs esam pārliecināti: bez cilvēkiem nav kultūras, un bez kultūras nav stipras Latvijas.

Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība aicina ikvienu piedalīties akcijas pasākumos, dalīties ar informāciju par akciju, izrādīt solidaritāti kultūras darbiniekiem visā Latvijā un iestāties par taisnīgu un konkurētspējīgu atalgojumu kultūras nozarē.

LKDAF pievienojas akcijai "Kultūra (iz)dzīvo"

Wed, 21 Oct 2026 07:01:00 +0000

📢 LKDAF pievienojas akcijai "Kultūra (iz)dzīvo" un aicina pievienoties ikvienu kultūras nozares darbinieku, atbalstītāju un sabiedrības locekli!

Šobrīd kultūras nozare saskaras ar nopietniem izaicinājumiem, kas skar gan kultūras iestāžu spēju nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus, gan kultūras darbinieku atalgojumu un profesijas nākotni. Tāpēc solidaritāte un vienota balss ir īpaši svarīga.

Nepietiekams finansējums un ilgstoši nerisinātais atalgojuma jautājums apdraud nozares ilgtspēju. Pieredzējuši profesionāļi pamet darbu kultūrā, jaunie speciālisti arvien retāk izvēlas saistīt savu nākotni ar šo nozari, bet kultūras iestādes ir spiestas meklēt veidus, kā izdzīvot pieaugošo izmaksu apstākļos

Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība (LKDAF) pilnībā atbalsta akciju"Kultūra (iz)dzīvo", kas novembrī pievērsīs sabiedrības un lēmumu pieņēmēju uzmanību kultūras nozares finansējuma un atalgojuma krīzei.

🤝 Aicinām: ✅ piedalīties akcijas norisēs; ✅ dalīties ar informāciju par akciju; ✅ izrādīt solidaritāti kultūras darbiniekiem visā Latvijā; ✅ iestāties par taisnīgu un konkurētspējīgu atalgojumu kultūras nozarē.

Kultūra nav greznība. Tā ir Latvijas identitātes, izglītības, demokrātijas un sabiedrības saliedētības pamats.

Mēs esam pārliecināti: bez cilvēkiem nav kultūras, un bez kultūras nav stipras Latvijas.

🔗 Plašāk par akciju: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/20.10.2026-kulturas-nozare-novembri-vairaku-dienu-akcija-pieversis-uzmanibu-finansejuma-un-atalgojuma-krizei.a668366/

1. maijā aicinām pievienoties arodbiedrību Darba svētku svinībām Uzvaras parkā!

Sat, 25 Apr 2026 03:54:00 +0000

Priecīgas Lieldienas!

Sat, 04 Apr 2026 10:00:00 +0000

Parakstīšanās par virzīto virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanas apturēšanu!

Mon, 09 Mar 2026 07:07:00 +0000

Sakarā ar to, ka 04.03.2026. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātu vairākums veicot vairākus balsojumus un pārbalsojumus, nobalsoja, ka:

· piemaksas par virsstundu darbu minimālais apmērs tiek samazināts no 100% uz 50%,

· piemaksas par virsstundu darbu, kas tiek veikts svētku dienā minimālais apmērs būs tikai 75% apmērā (līdz šim darbiniekam tika maksāta piemaksa 100% apmērā par virsstundu darbu un arī piemaksa par darbu svētku dienā 100%),

· par darbu svētku dienā piemaksa vairs nepienākas (līdz šim tā tika maksāta 100% apmērā).

Arodbiedrības šim kategoriski nepiekrita, tāpēc 07.03.2026., uzsāka parakstu vākšanu, lai nepieļautu piemaksas par virsstundu darbu un darbu svētku dienā samazināšanu.

Tāpēc aicinām visus parakstīties https://manabalss.lv/i/4010 un dalīties ar šo informāciju, lai nepieļautu šādus darba ņēmējiem nelabvēlīgus grozījumus Darba likumā!

Katra balss ir svarīga!

Priecīgus Ziemassvētkus un Laimīgu Jauno gadu!

Sun, 21 Dec 2025 15:12:00 +0000

Domnīca “Vienlīdzība darbavietā: kā mazināt vecuma un dzimuma aizspriedumus?”

Fri, 12 Dec 2025 18:00:00 +0000

12.12.2025. LKDAF priekšsēdētājs Edvīns Krieviņš piedalījās LBAS rīkotajā domnīcā “Vienlīdzība darbavietā: kā mazināt vecuma un dzimuma aizspriedumus?”, kurā piedalījās arī Kultūras ministre Agnese Lāce, Labklājības ministrijas Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta vecākā eksperte Zane pūpola LBAS eksperte Nataļja Preisa un citi LBAS dalīborganizāciju pārstāvji.

Diskusijās tika risināti šī brīža aktuālie jautājumi - par vienlīdzīgu darba samaksu gan vīriešiem un sievietēm, par iespēju pārkvalificēties attiecīgajā vecumā. Par to, ar kādiem aizspriedumiem nākas saskaramies ikdienā vecuma un dzimuma griezumā, un citi svarīgi jautājumi.

Padomes sēde

Wed, 10 Dec 2025 18:00:00 +0000

2025. gada 10. decembrī notika kārtējā Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības (LKDAF) Padomes sēde, kurā biroja darbinieki informēja par savu darbību laika periodā no 5. jūnija līdz 10. decembrim. Tikšanās laikā arodbiedrības pilnvarotās amatpersonas iepazinās ar LKDAF biroja un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) darbības galvenajiem virzieniem, finanšu jautājumiem, valsts budžeta pieņemšanas gaitu, tai skaitā tā pavadošo grozījuma likumprojekta ”Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā” aktuālo redakciju, kuru pieņēma Saeima, kā arī citus aktuālos jautājumus darba tiesību jomā.

Darba tiesību forums 2025

Fri, 21 Nov 2025 16:27:00 +0000

Par baleta mākslas neredzamo pusi un izdienas pensijām (Jana Milbreta-Šmite, LNOB Baleta neatkarīgā arodbiedrība).

Mon, 11 Aug 2025 15:09:00 +0000

Vērojot aktuālās publiskās diskusijas par izdienas pensijām, kļūst skaidrs, ka daudziem rodas jautājums: kādēļ baletdejotājiem tās pienākas, bet citiem ne?

Tas ir pilnīgi saprotams — reti kurš zina ko vairāk par baleta profesiju, kā vien to, ko redzējis, sēdēdams Latvijas Nacionālās operas un baleta skatītāju zālē. Mēs redzam mākslu: skaistus ķermeņus, kustību vieglumu un gūstam estētisku baudījumu.

Taču — vai spējam nojaust, kāda ir šī skaistuma un viegluma cena? Protams, ne tā, kuru samaksājām par biļetēm, bet gan tā, kuru samaksājuši paši baleta mākslinieki, lai savu darbu pārvērstu estētiskā pieredzē.

Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) ir vienīgā iestāde Latvijā, kurā iespējams vērot profesionālas baleta izrādes. Tā ir mūsu nacionālā baleta vienīgā darbavieta — atšķirībā no Lietuvas, Igaunijas un citām Eiropas valstīm, kur baleta trupas darbojas vairākās pilsētās. Ir arī valstis, kurās balets vispār nav pārstāvēts.

Neapšaubāmi, LNOB ēkas uzturēšana un tās darbinieku atalgojums valstij izmaksā dārgi. Taču mēs varam lepoties, ka mums ir šāda kultūras meka — vieta, kur māksla satiekas ar tradīciju, profesionalitāti un nacionālo identitāti.

Protams, ir cilvēki, kuri kultūru nepatērē, un šis raksts nav veltīts viņiem. Taču tie, kuri apmeklē kultūras pasākumus, zina, ka tie sniedz garīgu un intelektuālu izaugsmi, paplašina redzesloku un veicina empātiju.

Tātad — kas atšķir baletdejotāju no citu profesiju pārstāvjiem?

Pirmkārt, lai apgūtu baletdejotāja profesiju, nepieciešami vismaz astoņi gadi mācību specializētā skolā, kurā audzēkņus uzņem jau ar priekšzināšanām — tātad vēl divi līdz trīs gadi sagatavošanās, līdzīgi kā medicīnas jomā.

Otrkārt, jau no desmit gadu vecuma baletdejotājam ir tikai viena brīvdiena nedēļā. Ģimenes izbraukumi, pasākumi, svētki, mielasti — aizmirstiet! Profesionālam baletdejotājam gada laikā ir aptuveni 100 brīvdienu, salīdzinot ar 150 brīvdienām citās profesijās. Turklāt 10–30 no šīm dienām tiek pavadītas treniņos bez atsevišķas samaksas. Vai citās profesijās cilvēki ir gatavi strādāt virsstundas un brīvdienās bez piemaksām, kompensācijām vai prēmijām?

Ja šādā režīmā tiek pavadīti aptuveni 20 karjeras gadi (neskaitot skolas laiku), kāds varētu būt ķermeņa nolietojums ap 40 gadu vecumu?

Treškārt, fiziskās un emocionālās slodzes ziņā baletdejotājs ir pielīdzināms elites klases sportistiem. Taču — kādu atalgojumu saņem šie sportisti? Turklāt baletdejotāju medicīniskā aprūpe ne tuvu nelīdzinās sportistu aprūpes sistēmai. Baletdejotājiem aiz kulisēm nesēž rezervisti, kas traumas gadījumā varētu viņus aizvietot izrādes laikā. Ledus uz kājām, atsāpinoša injekcija — un smaids sejā līdz priekškara aizvēršanai.

Ir vēl daudz citu argumentu, ko varētu minēt, taču šī platforma nav zinātniskās pētniecības konference. Šeit iespējams gūt tikai nelielu, virspusēju priekšstatu. Un, cerams, ka minētie fakti ir pietiekami, lai sabiedrība saprastu: baleta mākslinieki ziedo savu dzīvi un veselību mākslai, nesaņemot pretī ne tuvu to, ko būtu pelnījuši par nesavtīgu darbu.

Pašaizliedzīgs darbs ir nenovērtējams. Veselība — labākajā gadījumā atjaunojama par lielu naudu. Vai baletdejotāja izdienas pensija patiešām ir liela nauda un slogs valsts budžetam?

Paldies lasītājiem par veltīto laiku un, cerams, sapratni.

Jana Milbreta-Šmite

LNOB Baleta neatkarīgās arodbiedrības priekšsēdētāja