Vēsture
LKDAF_vesture_no_1953_gada_lidz_90-to_sakumam.doc
1991.gada 24.aprīlī sanāca kultūras darbinieku arodbiedrību 1.kongress, kurā piedalījās delegāti no 474 organizācijām, kuri pāstāvēja 45122 biedrus, un kurā tika pieņemts lēmums Nr.1 - mainīt nosaukumu: Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācija. Kongress arī ievēlēja jaunu priekšsēdētāju – Pēteri Krīgeru un priekšsēdētāja vietnieci Skaidrīti Ulmani.
Rīgā vien tajā laikā bija 31 908 biedri no visiem Rīgas teātriem, Teātra darbinieku savienības, no visām Rīgas mūzikas skolām, kultūras centriem, kinoteātriem, grāmatu tirdzniecības uzņēmumiem, no visu preses izdevumu redakcijām un tipogrāfijām, no Latvijas TV, radio un kinostudijas, tāpat arī visu sporta un tūrisma iestāžu darbinieki, visas Latvijas radošās savienības un vēl daudzas lielākas un mazākas organizācijas.
Arī lauku rajonu kultūras darbinieki bija plaši pārstāvēti, kopskaitā 13 214 biedri.
90-to gadu sākuma posma pārmaiņas, neatkarības atgūšana, pāreja no plānveida ekonomikas modeļa un tirgus ekonomikas apstākļiem būtiski izmainīja arī ainu Latvijas kultūras jomā. Diemžēl tajā laikā, saskaroties ar finansu grūtībām, daudzi valsts un pašvaldību darbinieki par vienkāršāko variantu uzskatīja tieši kultūras iestāžu slēgšanu. Daudzas kultūras iestādes arī pašas nespēja izdzīvot jaunajos apstākļos, tādēļ varam vērot dramatisku kultūras darbinieku un reizē arī arodbiedrības biedru skaita samazināšanos.
1992. gadā lauku rajonos kopā ar Jūrmalas pilsētu LKDAF apvienoja 8657 biedrus, bet Rīgā 54 dalīborganizācijās bija 20 432 biedri, kopskaitā 29 089 biedri.
Pirmie neatkarības gadi bija laiks, kad visiem gribējās būt ļoti neatkarīgiem, tādēļ arī daudzas organizācijas izstājās no federācijas, pasludinot, ka tagad pašas uzņemsies arodbiedrību funkcijas. Tā tas bija gan ar radošajām savienībām, gan arī ar Rīgas pilsētas teātru darbinieku apvienoto komiteju, kura vēl kādu laiku vāca biedru naudas, kāds tās tērēja, līdz naudas aptrūkās un organizācija iznīka. Tāpat arī Žurnālistu savienība ir deklarējusi, ka ir arodbiedrība, tomēr ar arodbiedrības kompetencē esošiem jautājumiem nenodarbojas.
Privatizācijas procesa gaitā mūsu vidū vairs nav grāmatu tirdzniecības apvienības uzņēmumu, ražošanas apvienības “Daiļrade” un kombināta “Māksla” uzņēmumu.
1994.gadā lauku rajonos bija 6312 biedri, bet Rīgā 6167 biedri, kopskaitā 12 479 biedri.
1995.gadā uz LKDAF 3.kongresu savus delegātus izvirzīja 66 dalīborganizācijas, bet
1998.gadā LKDAF 4.kongresā bija pārstāvētas 61 dalīborganizācija ar 3050 biedriem.
1998.gada 28.novembrī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības 4.kongresā Pēteris Krīgers tika ievēlēts par LBAS priekšsēdētāja, un nākošajā LKDAF Padomes sēdē.
1998.gada 16.decembrī par priekšsēdētāja v.i. līdz nākošajam kongresam, kurš notika 2002.gada 20.aprīlī, tika ievēlēts Aldis Misēvičs.
2001.gada 18.aprīlī LKDAF pastāvēšanas 10.gadadienu svinēja 64 dalīborganizācijas ar kopējo biedru skaitu 3250.
2002.gada 20.aprīlī notika LKDAF V Kongress, kurā par priekšsēdētāju tika ievēlēts Aldis Misēvičs.
2006.gada 22.aprīlī LKDAF VI Kongresā piedalījās 86 dalīborganizāciju vēlēti delegāti, kuri pārstāvēja 3369 biedru intereses.
2011.gada 16.aprīlī notika LKDAF VII Kongress, kurā piedalījās delegāti no 91 dalīborganizācijas.
2016. gada 16.aprīlī
notika LKDAF VIII Kongress, kurā piedalījās delegāti no 63 dalīborganizācijām.
2019. gada 10.aprīlī notika LKDAF Ārkārtas kongress, lai apstiprinātu Statūtus jaunā redakcijā, atbilstoši Arodbiedrību likuma prasībām, un ievēlētu arī LKDAF priekšsēdētāju un Revīzijas komisiju. Kongresa delegāti vienbalsīgi apstiprināja LKDAF Statūtu jauno redakciju, kas paredz, ka turpmāk arodbiedrības nosaukums būs Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība , saglabājot saīsināto nosaukuma formu LKDAF, jo tā mūs pazīst Eiropā un pārējā pasaulē. Kongress atkārtoti uz pieciem gadiem ievēlēja Aldi Misēviču par LKDAF priekšsēdētāju, kā arī Revīzijas komisiju iepriekšējā sastāvā.
2024.gada 24.aprīli notika LKDAF IX Kongress, kurā par priekšsēdētāju tika ievēlēts Edvīns Krieviņš.