Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību pārstāvji tiekas ar Kultūras ministri Agnesi Lāci lai pārrunātu izdienas pensiju jautājumu.
Šodien, 7. augustā LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns, Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs (LKDAF) Edvīns Krieviņš, Latvijas Leļļu teātra arodbiedrības priekšsēdētāja Santa Didžus, LNOB Baleta neatkarīgās arodbiedrības priekšsēdētāja Jana Milbreta-Šmite un LNOB Administratīvā un mākslinieku vadošā personāla arodbiedrības pārstāvji tikās ar Kultūras ministri Agnesi Lāci pārrunājot izdienas pensiju sistēmas reformas jautājumu.
Arodbiedrību pārstāvji un tikšanās dalībnieki pauda neizpratni un kritiku par Valsts kancelejas izstrādātajiem priekšlikumiem izdienas pensiju reformai, kam arodbiedrības kategoriski nevar piekrist. Tāpat Kultūras ministrei tika dabā parādīts kādas profesionālās iemaņas ir nepieciešamas veicot ikdienas darbu leļļu teātra aktieriem un ar kādiem iespējamiem arodslimību riskiem šie aktieri ikdienā sastopas.
Tāpat tika izklāstīts kādi profesionālie riski ir baletdejotājiem,
kuri jau no 5-6 gadu vecuma jau sāk trenēt savu augumu lai radītu prieku
skatītājiem, pakļaujot sevi veselības problēmu riskiem, kas profesionālu darba
gadu laikā rezultējas ar profesionālo darbspēju zudumu. Tāpat tika pārrunāts
par profesionālo mūziķu – orķestra mākslinieku un teātra aktieru arodslimību
problēmām. Skatītājs ir priecīgs, kad atnāk uz koncertu vai izrādi, bet lai
mākslinieki dotu šo prieku skatītājiem ir nepieciešams rūpīgs un ilgstošs
treniņu un mēģinājumu laiks intensīvā darbā.
Protams, ka
neviens nekāpj uz skatuves ar domu, lai pēc 30 gadiem saņemtu izdienas pensiju.
Kultūras nozarē strādājoši pat pēc izdienas pensijas saņemšanas ir spiesti
strādāt, jo izdienas pensija kultūras nozarē ir vismazākā. Kultūras nozares
profesionāļi dodas izdienas pensijā vien tad, kad tas tiešām nepieciešams, un
par to liecina nozaru arodbiedrību sniegtie piemēri un informācija. Ne visi
mākslinieki līdz izdienas pensijai tiek. Daļa pamet darbu vēl nesasnieguši
izdienas pensijas vecumu vai stāžu atalgojuma, veselības un jā - arī
psiholoģisku problēmu dēļ.
Pilnībā jāpiekrīt KM viedoklim par to, ka jebkādi krasi mēģinājumi veikt izmaiņas izdienas pensiju piešķiršanas kārtībā Latvijas kultūras organizācijās var rezultēties ar lielu skaitu kvalificētu darbinieku zaudēšanu, kas, savukārt, ietekmētu gan kultūras pieejamību valstī, gan Latvijas pārstāvniecību starptautiskā līmenī, gan valsts budžeta ieņēmumus.
Ņemot vērā, ka
Kultūras ministre Agnese Lāce pauda pārliecību, ka nevar atbalstīt Valsts
kancelejas sagatavoto izdienas pensiju reformas priekšlikumu kultūras jomā tās
pašreizējā tvērumā, jo tā neņem vērā kultūras nozarē strādājošo darba specifiku
un profesionālo spēju zudumu, šīs tikšanās dalībnieki pauda gatavību atbalstīt
Kultūras ministri sarunās ar lēmumu pieņēmējiem par izdienas pensiju
jautājumiem un nepieciešamības gadījumā tika izteikts priekšlikums piedalīties
attiecīgajās sanāksmēs vai darba grupās, lai izskaidrotu šos profesionālos
riskus un darbspēju zuduma kultūras jomā.
Ir jāsaprot, ka bez vēstures un kultūras mantojuma
tautai nav nākotnes! Nevaram skatīties tikai exel tabulās, jo lēmumi ietekmē
dzīvu cilvēkus un to likteņu!
Foto: Oskars Artūrs Upenieks / Kultūras ministrija