Kultūras nozare aicina sabiedrību uz solidaritāti akcijā “KULTŪRA (IZ) DZĪVO”
Šodien, 2026. gada 22. oktobrī, Rīgas Kongresu namā notika preses konference, kurā kultūras nozares pārstāvji: kultūras ministrs Nauris Puntulis, Valmieras teātra direktore Evita Ašeradena, Latvijas Profesionālo mūzikas kolektīvu asociācijas valdes locekļi Indra Lūkina un Sandis Voldiņš, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore Dagnija Baltiņa un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Iveta Derkusova informēja medijus par akciju ciklu “KULTŪRA (IZ) DZĪVO”, kas norisināsies šā gada novembrī. Akciju mērķis ir pievērst sabiedrības un lēmumu pieņēmēju uzmanību finansējuma un atalgojuma krīzei kultūras nozarē.
Viens no akcijas centrālajiem notikumiem, vairāku dienu akcijas ietvaros, būs koncerts “KULTŪRA (IZ) DZĪVO”, kas notiks šā gada 10. novembrī plkst. 19.00 Rīgas Kongresu namā. Koncertu organizē Latvijas profesionālie mūzikas kolektīvi, un tas būs pieejams bez maksas, vienlaikus sniedzot apmeklētājiem iespēju ziedot akcijas mērķu atbalstam.
Koncertā piedalīsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Sinfonietta Rīga, Liepājas Simfoniskais orķestris, Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, pūtēju orķestris “Rīga”, Latvijas Radio bigbends un Kremerata Baltica. Savukārt Latvijas Radio koris, kas tobrīd atradīsies ārvalstu koncertturnejā, koncertā piedalīsies ar īpaši sagatavotu videoierakstu.
Latvijas kultūras nozare rada būtisku sabiedrisko vērtību, tomēr atalgojuma ziņā tā ievērojami atpaliek gan no lielākās daļas citu tautsaimniecības nozaru Latvijā, gan no kaimiņvalstīm. Galvenā problēma nav tikai zemais atalgojuma līmenis, bet arī nesamērība starp darbinieku kvalifikāciju, atbildības apjomu un saņemto darba samaksu.
Tādēļ Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība arvien aktīvāk pieprasa nodrošināt stabilu un paredzamu finansējumu kultūras iestādēm, lai kultūra arī turpmāk būtu pieejama plašai sabiedrībai, nevis kļūtu par privilēģiju tikai tiem, kuri to var atļauties. Tāpat arodbiedrība uzstāj uz skaidru un ilgtermiņa kultūras nozares darbinieku atalgojuma pieauguma grafiku, kas nodrošinātu pakāpenisku darba samaksas pieaugumu līdz Latvijas vidējās mēneša darba samaksas līmenim. Arī kultūras nozarē strādājošajiem ir tiesības uz pienācīgu novērtējumu, tostarp konkurētspējīgu un adekvātu atalgojumu.
Latviešu nācija ir saglabājusies nevis militārā spēka, bet gan kultūras spēka dēļ. Dziesmu svētki, literatūra, teātris, folklora un latviešu valoda dažādos vēstures posmos ir palīdzējuši saglabāt nacionālo identitāti un stiprināt piederības sajūtu. Bez kultūras Latvija būtu tikai administratīva teritorija, nevis kopiena ar kopīgām vērtībām, tradīcijām un atmiņu. Kultūra ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Latvijas valsts pastāv un attīstās.
Muzeju speciālisti, restauratori, diriģenti, bibliotekāri, mūziķi un citi kultūras profesionāļi ir augsti kvalificēti speciālisti, kuru sagatavošana prasa daudzus gadus ilgu izglītību un pieredzes uzkrāšanu. Kultūras organizācijas jau ilgstoši brīdina, ka zemā atalgojuma dēļ pieredzējuši speciālisti pamet nozari, savukārt viņu aizvietošana kļūst arvien sarežģītāka.
Kultūra nav greznība. Tā ir Latvijas identitātes, izglītības, demokrātijas un sabiedrības saliedētības pamats. Mēs esam pārliecināti: bez cilvēkiem nav kultūras, un bez kultūras nav stipras Latvijas.
Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība aicina ikvienu piedalīties akcijas pasākumos, dalīties ar informāciju par akciju, izrādīt solidaritāti kultūras darbiniekiem visā Latvijā un iestāties par taisnīgu un konkurētspējīgu atalgojumu kultūras nozarē.