Par baleta mākslas neredzamo pusi un izdienas pensijām (Jana Milbreta - LNOB Baleta neatkarīgā arodbiedrība).
Vērojot aktuālās publiskās diskusijas par izdienas pensijām, kļūst skaidrs, ka daudziem rodas jautājums: kādēļ baletdejotājiem tās pienākas, bet citiem ne?
Tas ir pilnīgi saprotams — reti kurš zina ko vairāk par baleta profesiju, kā vien to, ko redzējis, sēdēdams Latvijas Nacionālās operas un baleta skatītāju zālē. Mēs redzam mākslu: skaistus ķermeņus, kustību vieglumu un gūstam estētisku baudījumu.
Taču — vai spējam nojaust, kāda ir šī skaistuma un viegluma cena? Protams, ne tā, kuru samaksājām par biļetēm, bet gan tā, kuru samaksājuši paši baleta mākslinieki, lai savu darbu pārvērstu estētiskā pieredzē.
Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) ir vienīgā iestāde Latvijā, kurā iespējams vērot profesionālas baleta izrādes. Tā ir mūsu nacionālā baleta vienīgā darbavieta — atšķirībā no Lietuvas, Igaunijas un citām Eiropas valstīm, kur baleta trupas darbojas vairākās pilsētās. Ir arī valstis, kurās balets vispār nav pārstāvēts.
Neapšaubāmi, LNOB ēkas uzturēšana un tās darbinieku atalgojums valstij izmaksā dārgi. Taču mēs varam lepoties, ka mums ir šāda kultūras meka — vieta, kur māksla satiekas ar tradīciju, profesionalitāti un nacionālo identitāti.
Protams, ir cilvēki, kuri kultūru nepatērē, un šis raksts nav veltīts viņiem. Taču tie, kuri apmeklē kultūras pasākumus, zina, ka tie sniedz garīgu un intelektuālu izaugsmi, paplašina redzesloku un veicina empātiju.
Tātad — kas atšķir baletdejotāju no citu profesiju pārstāvjiem?
Pirmkārt, lai apgūtu baletdejotāja profesiju, nepieciešami vismaz astoņi gadi mācību specializētā skolā, kurā audzēkņus uzņem jau ar priekšzināšanām — tātad vēl divi līdz trīs gadi sagatavošanās, līdzīgi kā medicīnas jomā.
Otrkārt, jau no desmit gadu vecuma baletdejotājam ir tikai viena brīvdiena nedēļā. Ģimenes izbraukumi, pasākumi, svētki, mielasti — aizmirstiet! Profesionālam baletdejotājam gada laikā ir aptuveni 100 brīvdienu, salīdzinot ar 150 brīvdienām citās profesijās. Turklāt 10–30 no šīm dienām tiek pavadītas treniņos bez atsevišķas samaksas. Vai citās profesijās cilvēki ir gatavi strādāt virsstundas un brīvdienās bez piemaksām, kompensācijām vai prēmijām?
Ja šādā režīmā tiek pavadīti aptuveni 20 karjeras gadi (neskaitot skolas laiku), kāds varētu būt ķermeņa nolietojums ap 40 gadu vecumu?
Treškārt, fiziskās un emocionālās slodzes ziņā baletdejotājs ir pielīdzināms elites klases sportistiem. Taču — kādu atalgojumu saņem šie sportisti? Turklāt baletdejotāju medicīniskā aprūpe ne tuvu nelīdzinās sportistu aprūpes sistēmai. Baletdejotājiem aiz kulisēm nesēž rezervisti, kas traumas gadījumā varētu viņus aizvietot izrādes laikā. Ledus uz kājām, atsāpinoša injekcija — un smaids sejā līdz priekškara aizvēršanai.
Ir vēl daudz citu argumentu, ko varētu minēt, taču šī platforma nav zinātniskās pētniecības konference. Šeit iespējams gūt tikai nelielu, virspusēju priekšstatu. Un, cerams, ka minētie fakti ir pietiekami, lai sabiedrība saprastu: baleta mākslinieki ziedo savu dzīvi un veselību mākslai, nesaņemot pretī ne tuvu to, ko būtu pelnījuši par nesavtīgu darbu.
Pašaizliedzīgs darbs ir nenovērtējams. Veselība — labākajā gadījumā atjaunojama par lielu naudu. Vai baletdejotāja izdienas pensija patiešām ir liela nauda un slogs valsts budžetam?
Paldies lasītājiem par veltīto laiku un, cerams, sapratni.
Jana Milbreta
LNOB Baleta neatkarīgās arodbiedrības priekšsēdētāja
Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību pārstāvji tiekas ar Kultūras ministri Agnesi Lāci lai pārrunātu izdienas pensiju jautājumu.
Šodien, 7. augustā LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns, Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs (LKDAF) Edvīns Krieviņš, Latvijas Leļļu teātra arodbiedrības priekšsēdētāja Santa Didžus, LNOB Baleta neatkarīgās arodbiedrības priekšsēdētāja Jana Milbreta-Šmite un LNOB Administratīvā un mākslinieku vadošā personāla arodbiedrības pārstāvji tikās ar Kultūras ministri Agnesi Lāci pārrunājot izdienas pensiju sistēmas reformas jautājumu.
Arodbiedrību pārstāvji un tikšanās dalībnieki pauda neizpratni un kritiku par Valsts kancelejas izstrādātajiem priekšlikumiem izdienas pensiju reformai, kam arodbiedrības kategoriski nevar piekrist. Tāpat Kultūras ministrei tika dabā parādīts kādas profesionālās iemaņas ir nepieciešamas veicot ikdienas darbu leļļu teātra aktieriem un ar kādiem iespējamiem arodslimību riskiem šie aktieri ikdienā sastopas.
Tāpat tika izklāstīts kādi profesionālie riski ir baletdejotājiem,
kuri jau no 5-6 gadu vecuma jau sāk trenēt savu augumu lai radītu prieku
skatītājiem, pakļaujot sevi veselības problēmu riskiem, kas profesionālu darba
gadu laikā rezultējas ar profesionālo darbspēju zudumu. Tāpat tika pārrunāts
par profesionālo mūziķu – orķestra mākslinieku un teātra aktieru arodslimību
problēmām. Skatītājs ir priecīgs, kad atnāk uz koncertu vai izrādi, bet lai
mākslinieki dotu šo prieku skatītājiem ir nepieciešams rūpīgs un ilgstošs
treniņu un mēģinājumu laiks intensīvā darbā.
Protams, ka
neviens nekāpj uz skatuves ar domu, lai pēc 30 gadiem saņemtu izdienas pensiju.
Kultūras nozarē strādājoši pat pēc izdienas pensijas saņemšanas ir spiesti
strādāt, jo izdienas pensija kultūras nozarē ir vismazākā. Kultūras nozares
profesionāļi dodas izdienas pensijā vien tad, kad tas tiešām nepieciešams, un
par to liecina nozaru arodbiedrību sniegtie piemēri un informācija. Ne visi
mākslinieki līdz izdienas pensijai tiek. Daļa pamet darbu vēl nesasnieguši
izdienas pensijas vecumu vai stāžu atalgojuma, veselības un jā - arī
psiholoģisku problēmu dēļ.
Pilnībā jāpiekrīt KM viedoklim par to, ka jebkādi krasi mēģinājumi veikt izmaiņas izdienas pensiju piešķiršanas kārtībā Latvijas kultūras organizācijās var rezultēties ar lielu skaitu kvalificētu darbinieku zaudēšanu, kas, savukārt, ietekmētu gan kultūras pieejamību valstī, gan Latvijas pārstāvniecību starptautiskā līmenī, gan valsts budžeta ieņēmumus.
Ņemot vērā, ka
Kultūras ministre Agnese Lāce pauda pārliecību, ka nevar atbalstīt Valsts
kancelejas sagatavoto izdienas pensiju reformas priekšlikumu kultūras jomā tās
pašreizējā tvērumā, jo tā neņem vērā kultūras nozarē strādājošo darba specifiku
un profesionālo spēju zudumu, šīs tikšanās dalībnieki pauda gatavību atbalstīt
Kultūras ministri sarunās ar lēmumu pieņēmējiem par izdienas pensiju
jautājumiem un nepieciešamības gadījumā tika izteikts priekšlikums piedalīties
attiecīgajās sanāksmēs vai darba grupās, lai izskaidrotu šos profesionālos
riskus un darbspēju zuduma kultūras jomā.
Ir jāsaprot, ka bez vēstures un kultūras mantojuma
tautai nav nākotnes! Nevaram skatīties tikai exel tabulās, jo lēmumi ietekmē
dzīvu cilvēkus un to likteņu!
Foto: Oskars Artūrs Upenieks / Kultūras ministrija
Par plānotajām izmaiņām Darba likumā 14.06.2025. TV24 raidījumā "Nacionālo interešu klubs" .
Atskats uz LBAS Muzeju nakts aktivitātēm 17.05.2025.
Foto: K.Rācenājs
Pasākuma sākumā par godu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) 35. gadskārtai uz svinīgu brīdi pulcējās arodbiedrību pārstāvji, kā arī bijušie LBAS priekšsēdētāji – Andris Siliņš, Juris Radzevičs un Pēteris Krīgers.
Foto: K.Rācenājs
Visiem interesentiem bija iespēja doties ekskursijā pa Arodbiedrību namu LBAS gida pavadībā.
Muzeju naktī Arodbiedrību namā skanēja ukuleļu ansambļa “Lasolla” koncerti, uzstājās sieviešu vokālais ansamblis “Reiz bija…” no Limbažiem.
Foto: K.Rācenājs
Savukārt plkst. 21.00 2. stāva zālē ar programmu “Dažādu gadsimtu mūzikas kultūra ar arodbiedrību gādību procesu attīstībā” koncertēja orķestra “Rīga” metālpūšamo instrumentu ansamblis. Tā kā pūtēju orķestris “Rīga” ir arī LKDAF biedri, tad vēlamies pateikt īpašu paldies orķestra kvintetam par lielisko koncertu, kā arī arodbiedrības priekšsēdētājam Dainim Tarasovam, kurš skaņdarbu starplaikos dalījās ar arodbiedrību vērtību stāstiem, kas ne vienam vien klātesošajam lika aizdomāties par arodbiedrību nozīmi arī mūsdienās
Foto: K.Rācenājs
Tāpat visā Arodbiedrības namā bija skatāma informējoša izstāde par LBAS dalīborganizācijām un Kaspara Rācenāja foto izstāde.
Foto: K.Rācenājs
13.05.2025. DMT un Tekstila nozaru apvienotā NEP sēde Printful Latvijas ražotnē Lidostas parkā, Mārupē
2025. gada 5. maijā Printful Latvijas ražotnē Lidostas parkā, Mārupē notika apvienotā Drukas un mediju tehnoloģiju (DMT) un Tekstila nozaru ekspertu padomes sēde. Kā jau iepriekš minēts, tā ir jauka Nozaru ekspertu padomes (NEP) tradīcija, apmeklēt NEP kolēģus viņu uzņēmumos.
DMT NEP darba kārtībā bija nozīmīgs jautājums par izglītību un cilvēkkapitāla resursu saprātīgu izmantošanu nozares izglītības programmās un darbinieku apmācības sistēmas organizēšana uzņēmumos.
Attiecīgo profesiju klasifikatora iespējamais izstrādes un īstenošanas laiks izglītības programmās noteikts līdz 2027. gada rudenim. Pirms tam nepieciešams 1,5 gads izglītības programmas izstrādei – teorētiskā daļa RVT/praktiskā daļa DVB – darba devēji (ierobežojums: dažādu drošībās, veselības uc. jautājumu iekļaušana), audzēkņu sagatavotības līmeņa un gatavība mācīties izpēte. Kā arī darbinieks ar augstāko izglītību var iegūt šo 5 kvalifikācijas līmeni (caur prasmju iegūšanu, līdz ar to iegūstot attiecīgo kvalifikāciju). Programma domāta plašākai auditorijai. No LDDK bija ieteikums rast kompromisu un sabalansēt izglītības programmas attiecīgajās nozarēs tā, lai ievērotu darba tirgū pastāvošo piedāvājumu un uzņēmēju aktuālās vajadzības, piemēram, mākslas skolās izglītības programmās pietrūkst tehnisku prasmju apgūšana, bet tehnikumos tieši pretēji pietrūkst māksliniecisko un dizainera prasmju apgūšana.
Šī gada Muzeju nakts aktivitātes norisināsies 17. maijā, kad jau trešo reizi Muzeju naktī sabiedrībai būs atvērts arī Arodbiedrību nams!
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai šogad 35!
Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs (LKDAF) Edvīns Krieviņš piedalījās Latvijas Brīvo arodbiedrības savienības 35. dzimšanas dienas mēneša ieskaņas – Darba svētku un Satversmes sapulces sasaukšanas dienas atzīmēšanā, kas notiek š. g. 28. aprīlī Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā (Jāņa Pliekšāna iela 5/7, Majori, Jūrmala). Arodbiedrības pārstāvji talkas laikā Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā iestādīja rozes, lai arī ziedi priecētu mūsu tautas kultūras mantojuma nākamos apmeklētājus.
LKDAF un LNOB Tehnisko darbinieku arodbiedrība tiekas ar operas valdi
2025. gada 23. aprīlī LNOB Tehnisko darbinieku arodbiedrības valde un Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs, un mūsu biedri no Frizieru-grimētāju nodaļas tikās ar LNOB vadību Sandi Voldiņu un Astru Irmeju-Šēferi, lai pārrunātu LNOB Frizieru-grimētāju nodarbinātības jautājumus, tai skaitā par darbinieku noslodzi un darba procesa organizēšanu pirms izrādēm. Arodbiedrība uzklausīja LNOB vadības skaidrojumu par esošo šī brīža situāciju un iespējamiem risinājumiem, kā arī atzinīgi novērtē LNOB valdes organizēto sociālo dialogu ar arodbiedrības pārstāvjiem, lai kliedētu darbinieku iespējamās bažas par nodarbinātības nosacījumiem.
Piedalāmies LNOB darbinieku kopsapulcē.
Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs (LKDAF) Edvīns Krieviņš piedalījās LNOB Tehnisko darbinieku arodbiedrības kopsapulcē, kurā tika ievēlēta jauna LNOB Tehnisko darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja, biedri tika iepazīstināti ar atskaiti par finanšu līdzekļu izlietojumu, kā arī runātu par viņiem svarīgajiem jautājumiem, dalītos aktualitātēs par darba tiesībām, kā arī uzklausītu viņu pieredzi un vajadzības, kā piemēram, priekšlikumi darba koplīgumam.
LKDAF piedalās LBAS organizētajā turpinājumā domnīcai "Komandējuma dienas nauda: Vai 8 eiro dienā ir pietiekami?"
Foto: K.Rācenājs
Arodbiedrību organizētajā diskusijā sociālie partneri turpina diskutēt par dienas naudas apmēra pārskatīšanu komandējumiem Latvijas teritorijā.
LBAS izteica priekšlikumu celt dienas naudas apmēru līdz 12 eiro dienā, kas būtu atbilstoši inflācijai kopš 2019. gada, kad dienas naudas apmērs tika pārskatīts pēdējo reizi.
Darba devēji nebija gatavi paust atbalstu dienas naudas paaugstināšanai. Līdz ar to sociālie partneri nevienojās par saskaņotu nostāju. Vienlaikus LBAS pauda nodomu turpināt pārrunas Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu politikas trīspusējās sadarbības apakšpadomē.
Diskusijas laikā Finanšu ministrija norādīja, ka dienas naudas paaugstināšana līdz 12 eiro, valstij izmaksātu ap 241,5 tūkstošus eiro, vienlaikus apstiprinot, ka sociālo partneru vienošanās gadījumā FM atbalstītu dienas naudas celšanu līdz šādai summai.
Piedalāmies LBAS organizētajā domnīcā “Komandējuma dienas nauda: Vai 8 eiro dienā ir pietiekami?”.
Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs (LKDAF) Edvīns Krieviņš piedalījās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) organizētajā domnīcā “Komandējuma dienas nauda: Vai 8 eiro dienā ir pietiekami?”.
Foto: K. Rācenājs
Diskusijā piedalās - LBAS eksperts tautsaimniecības jautājumos un eksperti no Labklājības ministrijas, Finanšu ministrijas, Valsts kancelejas Cilvēkresursu politikas departamenta. Diskusijā ar savu pieredzi un viedokļiem dalīsies Latvijas Darba devēju konfederācijas juriste, darba tiesību eksperte, LBAS dalīborganizācijas LKDAF, LAB Enerģija un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība.
Diskusijas mērķis – diskutēt un izprast iesaistīto pušu nostāju par dienas naudu līmeni komandējumiem Latvijas teritorijā, lai, izprotot visu iesaistīto pušu nostāju, turpmāk virzītos uz saprātīgiem risinājumiem tiesību aktos.
LKDAF dodas pie saviem biedriem – Jēkabpils / Krustpils!
LKDAF turpina savu apņemšanos būt klāt ikdienas darba dzīvē – ne tikai attālināti, bet arī personīgi, reģionos.
Šodien, 14. februārī, esam devušies uz Jēkabpili, lai tiktos ar mūsu Krustpils Kultūras centra biedriem, runātu par viņiem svarīgajiem jautājumiem, dalītos aktualitātēs par darba tiesībām, kā arī uzklausītu viņu pieredzi un vajadzības.
Šādas tikšanās ir būtisks pamats uzticībai un kopīgai sadarbībai. Mēs ticam, ka tikai tiešs dialogs rada ilgtermiņa risinājumus un stiprina biedru balsi darba vietā, radot uzticību arodbiedrībām, kas aizstāv savu biedru tiesības.
Mums ir jauna mājas lapa
Laipni lūdzam mūsu jaunajā mājas lapā. Turpmāk šeit būs izvietota informācija par mūsu uzņēmumu, kā arī dažādi jaunumi un piedāvājumi.